Ko nozīmē ekosistēma biznesā
27 janvāris 2022
Kāpēc vienos uzņēmumos cilvēki ilgi neaizkavējas, neskatoties uz labu algu, bet citos strādā ar entuziasmu un sasniedz augstus rezultātus? Viss slēpjas draudzīgumā videi!
Piemeklēt biznesa aprakstam ekoloģiskus terminus sāka vēl XX gadsimta 90. gados.
XX gadsimtā vispār ļoti bieži tika sludinātas beigas («nāve») kaut kādām parādībām. Tā, Ludvigs Vitgenšteins «apglabāja» filosofiju, Rolāns Barts «apglabāja» autoru, Nīče – Dievu. Un XX gadsimts beidzās ar to, ka «apglabāja» konkurenci – James F. Moore uzrakstīja grāmatu «Konkurences nāve», kurā piedāvāja izskatīt biznesu kā ekosistēmu, kurā nosacīti katra dalībnieka «dzīve» atkarīga no cita «dzīves».
No šī brīža biznesu sāka salīdzināt ar dabisko apkārtējo dabu, atrast analoģijas un apgūt ekoloģijas metaforas. Šis ceļš izrādījās produktīvs un turpinās līdz šim brīdim. Ja biznesu un ekonomisko vidi izskatīt kopumā kā savstarpēji atbalstošu pušu kopumu, akcents novirzās uz savstarpēju labumu.
Šodien biznesa ekosistēma ietver sevī vēl vienu svarīgu jēdzienu: attiecību ekoloģija. Var likties, ka ieviešot jaunus terminus, lieta kļūst sarežģītāka. Tomēr notiek otrādi: rodas iespēja jebkuru biznesu adoptēt mūsdienu sociuma pieprasījumiem, turklāt nomainot vienīgi komunikāciju sfēru.
Apskatīsim uz vienkāršiem piemēriem. Pārdošana: pārdot – nozīmē palīdzēt klientam atrisināt viņa problēmu. Partneris: sadarbība – nozīmē dalīties ar padarīto un palīdzēt izmantot efektīvus instrumentus. Darbinieks: strādāt – nozīmē realizēt savas spējas un uzlabot uzņēmuma darbu. Līderis: vadīt – nozīmē uzņemties atbildību, būt par piemēru un atbalstīt tos, kuram iespējas mazāk nekā tev.
Piekrītiet, fokusa novirze par labu katram un savstarpējam atbalstam – vienkārši atradums motivācijas uzlabošanai biznesā. Ne velti terminu «attiecību ekoloģija» ieviesa tieši Augstākā attiecību skola NTRS, kurā risināja jautājumu par tā saucamo «kadru badu»: parādību, kad uzņēmumiem nav ar ko noturēt darbiniekus, un tie pastāvīgi maina darba vietas. Un tagad labākais priekšlikums biznesā skan apmēram tā: «Sveiks! Pie mums tu attīstīsies».
Īpaša uzmanība biznesa eko–sistēmā tiek pievērsta atgriezeniskai saiknei. Šodien grūti, ja ir sarežģīta hierarhija uzņēmumos un pieķeršanos statusam vadības vidū kļūst par sliktu toni. Citiem vārdiem, bizness ir efektīvāks, ka starp vadītāju un padoto vadošā un vadāmā pozīcijas situatīvi mainās. Piemēram, kad padotais piedāvā daudz produktīvāku risinājumu vai pārzina kādu jautājumu labāk, vadītājs to atzīst un pieņem. Hierarhijas robežas tiek dzēstas, vadītājs un padotais sazinās kā vienādi. Par laimi, komunikāciju sistēma ir tik attīstījusies, ka palikt neiesaistītam nevienam cilvēkam praktiski nav iespējams.
Ļauj katram biznesa dalībniekam (no apkopēja līdz top–menedžerim) uzstādīt kā prioritāti savu labumu un būt ar konsultatīvu balsi – un notiks brīnums. Darbiniekam kļūs interesanti, kas ar viņu notiks tieši šajā biznesa struktūrā, viņš personīgi būs ieinteresēts darba procesā.
Ekosistēmas nepieciešamība biznesā reti, bet tiek pakļauta kritikai. Kritika balstās uz to, ka lielajos uzņēmumos diezgan grūti uzturēt attiecību ekoloģiju visos līmeņos, tāpēc uzņēmumam ir jābūt ļoti attīstīta ideoloģija. Tomēr rodas tādi uzņēmumi kā SOLARGROUP, kas apvieno tūkstošiem cilvēkus visā pasaulē, kuriem svarīgas šīs vērtības. Tādi uzņēmumi pierāda ar lietu, ka bizness – iespēja katram, tas ir ceļš uz sapņa piepildīšanu katram cilvēkam.
Pasaule mainās uz labāko, un šodien cilvēkus nevar sadalīt uz daudz vērtīgākiem un mazāk vērtīgākiem. Savstarpējs atbalsts – globālās ekosistēmas daļa. Un bizness nepaliek malā.
Piemeklēt biznesa aprakstam ekoloģiskus terminus sāka vēl XX gadsimta 90. gados.
XX gadsimtā vispār ļoti bieži tika sludinātas beigas («nāve») kaut kādām parādībām. Tā, Ludvigs Vitgenšteins «apglabāja» filosofiju, Rolāns Barts «apglabāja» autoru, Nīče – Dievu. Un XX gadsimts beidzās ar to, ka «apglabāja» konkurenci – James F. Moore uzrakstīja grāmatu «Konkurences nāve», kurā piedāvāja izskatīt biznesu kā ekosistēmu, kurā nosacīti katra dalībnieka «dzīve» atkarīga no cita «dzīves».
No šī brīža biznesu sāka salīdzināt ar dabisko apkārtējo dabu, atrast analoģijas un apgūt ekoloģijas metaforas. Šis ceļš izrādījās produktīvs un turpinās līdz šim brīdim. Ja biznesu un ekonomisko vidi izskatīt kopumā kā savstarpēji atbalstošu pušu kopumu, akcents novirzās uz savstarpēju labumu.
Šodien biznesa ekosistēma ietver sevī vēl vienu svarīgu jēdzienu: attiecību ekoloģija. Var likties, ka ieviešot jaunus terminus, lieta kļūst sarežģītāka. Tomēr notiek otrādi: rodas iespēja jebkuru biznesu adoptēt mūsdienu sociuma pieprasījumiem, turklāt nomainot vienīgi komunikāciju sfēru.
Apskatīsim uz vienkāršiem piemēriem. Pārdošana: pārdot – nozīmē palīdzēt klientam atrisināt viņa problēmu. Partneris: sadarbība – nozīmē dalīties ar padarīto un palīdzēt izmantot efektīvus instrumentus. Darbinieks: strādāt – nozīmē realizēt savas spējas un uzlabot uzņēmuma darbu. Līderis: vadīt – nozīmē uzņemties atbildību, būt par piemēru un atbalstīt tos, kuram iespējas mazāk nekā tev.
Piekrītiet, fokusa novirze par labu katram un savstarpējam atbalstam – vienkārši atradums motivācijas uzlabošanai biznesā. Ne velti terminu «attiecību ekoloģija» ieviesa tieši Augstākā attiecību skola NTRS, kurā risināja jautājumu par tā saucamo «kadru badu»: parādību, kad uzņēmumiem nav ar ko noturēt darbiniekus, un tie pastāvīgi maina darba vietas. Un tagad labākais priekšlikums biznesā skan apmēram tā: «Sveiks! Pie mums tu attīstīsies».
Īpaša uzmanība biznesa eko–sistēmā tiek pievērsta atgriezeniskai saiknei. Šodien grūti, ja ir sarežģīta hierarhija uzņēmumos un pieķeršanos statusam vadības vidū kļūst par sliktu toni. Citiem vārdiem, bizness ir efektīvāks, ka starp vadītāju un padoto vadošā un vadāmā pozīcijas situatīvi mainās. Piemēram, kad padotais piedāvā daudz produktīvāku risinājumu vai pārzina kādu jautājumu labāk, vadītājs to atzīst un pieņem. Hierarhijas robežas tiek dzēstas, vadītājs un padotais sazinās kā vienādi. Par laimi, komunikāciju sistēma ir tik attīstījusies, ka palikt neiesaistītam nevienam cilvēkam praktiski nav iespējams.
Ļauj katram biznesa dalībniekam (no apkopēja līdz top–menedžerim) uzstādīt kā prioritāti savu labumu un būt ar konsultatīvu balsi – un notiks brīnums. Darbiniekam kļūs interesanti, kas ar viņu notiks tieši šajā biznesa struktūrā, viņš personīgi būs ieinteresēts darba procesā.
Ekosistēmas nepieciešamība biznesā reti, bet tiek pakļauta kritikai. Kritika balstās uz to, ka lielajos uzņēmumos diezgan grūti uzturēt attiecību ekoloģiju visos līmeņos, tāpēc uzņēmumam ir jābūt ļoti attīstīta ideoloģija. Tomēr rodas tādi uzņēmumi kā SOLARGROUP, kas apvieno tūkstošiem cilvēkus visā pasaulē, kuriem svarīgas šīs vērtības. Tādi uzņēmumi pierāda ar lietu, ka bizness – iespēja katram, tas ir ceļš uz sapņa piepildīšanu katram cilvēkam.
Pasaule mainās uz labāko, un šodien cilvēkus nevar sadalīt uz daudz vērtīgākiem un mazāk vērtīgākiem. Savstarpējs atbalsts – globālās ekosistēmas daļa. Un bizness nepaliek malā.