Vērtspapīri, ieguldījumi vai nekustamais īpašums? Investora galveno instrumentu plusi un mīnusi

Tiem, kuri vēlas veikt pirmos soļus investīciju jomā, šodien paveras daudzas iespējas. Nav obligāti jābūt lielai naudai un jāspēlē ilgtermiņā. Mēs pastāstīsim par vispopulārākajiem instrumentiem, kas pieejami plašam interesantu lokam, un izskatīsim to plusus un mīnusus:

1. Bankas depozīts/ieguldījums. Bankā atvērts depozīta konts – viens no visdrošākajiem investīciju kontiem, kas pieejams visiem pilngadīgiem pilsoņiem. Noguldītājs nodod bankai uzkrāto iekrājumu summu, banka tos pieņem depozītā un katru mēnesi pieskaita līdzekļu īpašniekam procentus, kurus var atstāt vai noņemt no konta. Šis peļņas iegūšanas veids absolūti pasīvs, un neprasa no investora nekādas darbības.
Plusi: viegli atvērt; var noguldīt jebkuru summu; depozīta līdzekļus apdrošina valsts; depozīts dod prognozējamu stabilu ienākumu; depozīta īpašnieka kredītreitings aug.
Mīnusi: zems ienesīgums; bieži – iespējas iztrūkšana nekavējoties noņemt naudu no konta.

2. Obligācijas ‒ parāda vērtspapīri ar dzēšanu zināmā laika periodā. Pārdodot kādam obligāciju, uzņēmums, kas to izlaida, "aizņemas" no noguldītāja naudu uz zināmu laika periodu un apņemas to atgriezt termiņa beigās, izmaksājot obligācijas īpašniekam tā saucamo "kuponu ienākumu" (procents par līdzekļu izmantošanu).
Plusi: procenti augstāki nekā par depozītiem; garantēta investīciju atgriešana un papildus ieskaitījumu saņemšana, ja uzņēmums ir drošs; iespēja pārdot obligācijas jebkurā brīdī, bez ienākuma zaudējuma.
Mīnusi: visu līdzekļu zaudējuma varbūtība, ja uzņēmums‒emitents bankrotējis; saņemto peļņu apliek ar nodokli.

3. Akcijas – vērtspapīri, kas apstiprina daļu pārvaldīšanas faktu uzņēmuma–emitenta statūtkapitālā un piešķir tiesības saņemt daļu no tā peļņas. Visi sabiedrības akcionāri formē savu kapitālu, akciju izlaišanas ceļā.
Akcijas iedalās uz parastām un priviliģētām. Starpība starp tām sastāv sekojošā:
– parastās akcijas piešķir īpašniekam uzņēmuma vadīšanas balsstiesības no aprēķina 1 akcija = 1 balss un tiesības uz dividendēm, sadalot uzņēmuma peļņu. Dividenžu summa netiek garantēta un atkarīga no uzņēmuma finanšu rezultāta, kā arī no direktoru padomes lēmuma sadalīt peļņu.
– priviliģētās akcijas piešķir īpašniekam pirmkārtas tiesības saņemt dividendes, kuru apmērs skaidri noteikts: piemēram, 10 kapeikas no katras akcijas vai 0,001% no 1 akcijas tīrās peļņas. Šis akciju veids nodrošināts ar pirmkārtas aprēķināšanas tiesībām, likvidējot uzņēmumu. Dividenžu izmaksa pēc priviliģētām akcijām notiek ne tikai no peļņas, bet arī no citiem avotiem. De‒facto, investoram pat nav obligāti gaidīt, kamēr organizācija iegūs peļņu.
Plusi: investīcijas akcijās var nodrošināt augstu ienesīgumu; var ieguldīt jebkuras summas, pat nelielas; lielāko korporāciju akcijas, kas kotējas fondu biržā ir augsti likvīdas, tās var pārvērst naudā jebkurā brīdī; investēt akcijās ar brokeru starpniecību var plašs investoru loks; divi ienākumu saņemšanas veidi: dividendes un spekulācijas; piemērotas gan aktīviem, gan pasīviem investoriem.
Mīnusi: kapitāla ieguldīšanas riskants instruments līdz pat 100% investīciju zaudēšanas, ja uzņēmums bankrotē; krīzes laikā vairums akcijas krīt cenā un samazinās to likviditāte, tas ir samazinās iespēja tās ātri pārdot, tāpēc šis instruments nav piemērots īstermiņa ieguldījumiem; nepieciešamība diversificēt riskus, ieguldot akcijas dažādos uzņēmumos; akciju vērtības izmaiņas grūti prognozējamas; ja uzņēmums nesaņem peļņu, investori var nesaņemt dividendes.

4. Nekustamais īpašums. Šī veida investīcijas paredz finanšu ieguldījumus celtniecībā vai jau gatavā objektā ienākuma saņemšanai. Ir divas peļņas stratēģijas no nekustamā īpašuma: pasīvais ienākums no iznomāšanas vai spekulatīvais ienākums no tālāk pārdošanas. Izšķir arī investīcijas dzīvojamā, komerciālā nekustamā īpašumā, objektos ārvalstīs un nepabeigtos objektos.
Plusi: augsts investīciju drošums; nekustamā īpašuma vērtība nekad nenokritīsies līdz nullei, kā, piemēram, akciju vērtība; var izmantot nekustamo īpašumu īpašnieka personiskām vajadzībām; divi ienākuma saņemšanas veidi: noma un tālāk pārdošana; iznomāšana ģenerē pasīvu visas dzīves ienākumu; zems kapitāla pazaudēšanas risks.
Mīnusi: solīds starta kapitāls; neliels pasīvais ienākums no iznomāšanas; gadās pat zemāk par bankas ieguldījumiem; zema likviditāte; prasa papildu izdevumus: nekustamā īpašuma aģentu, notāra pakalpojumu izmaksas, valsts nodevas; būtiski izdevumi nekustamā īpašuma uzturēšanai un kapitālam remontam; augsti krāpniecības riski prasa likumdošanas bāzes zināšanas; investīciju ienesīgums atkarīgs no likumdošanas grozījumiem un var stipri mainīties.
Ceram, ka tev patika raksts!