10 pasaules tendences attālināta darba peļņā
9 februāris 2022
Pandēmijas laikā pasauli nodēvēja par «vuca» pasauli (volatility – nestabilitāte, uncertainty – nenoteiktība, complexity – sarežģītība, ambiguity – neviennozīmīgums). Un šis ieilgušais periods ieviesa korekcijas ierastās darba attiecībās, kas jau pozitīvi atsaucies uz iedzīvotāju nodarbinātību. Bet tādi uzņēmumi kā SOLARGROUP, kasa strādāja attālināti vēl līdz pandēmijai, nonāca pozitīvās izmaiņās par soli priekšā.
Lūk, ko mēs ieguvām ar masveida pāriešanu uz attālināta darba formātu:
1. Hiperlokalitāte. Tiešsaistes pārrunas, pieņemot darbā ir kļuvušas par ierastām. Cilvēkiem no dažādiem reģioniem izlīdzinājās iespējas iekārtoties, kur viņi vēlas, bez ģeogrāfiskiem un teritoriāliem ierobežojumiem. Šis faktors nozīmīgi palielināja rekrutinga apjomus, jo personāla atlases piemeklēšana ir kļuvusi vienkāršāka un ātrāka. Kandidātu meklēšanu biežāk sākuši darīt caur sociāliem tīkliem. Un dažādi uzņēmumi sākuši dalīties ar statistiku, kāds no reģioniem ir līderos viņu meklējumos.
2. Elektroniskā dokumentu aprite. Palielinās elektroniskā paraksta popularitāte, kas ļauj pārvest līdz 90% dokumentu aprites uz attālināto formātu. Izņemot tos dokumentus, kurus likumdošana pagaidām nav atļāvusi parakstīt tiešsaistē. Bet arī šeit ir dinamika: eksperti gaida likumprojektu, kas regulē šo jautājumu, – un tad absolūti jebkuru dokumentu varēs parakstīt attālināti.
3. Tiešsaistes sapulces. Tādā formātā laiku darba tikšanās plāno daudz produktīvāk un apspriešanas tēmas izvēlas rūpīgāk. Tikšanās notiek regulārāk, darbu efektivitāte uzlabojas, bet konkrētu priekšlikumu tādās sapulcēs kļūst daudz vairāk.
4. Pozitīva ietekme uz ekoloģiju. Mazāk tērē papīru un tinti printerim, un benzīnu braucieniem uz darbu un elektrību. Kopumā, izmaksu samazināšana biroja uzturēšanai noved pie specifisku atkritumu samazināšanas, izmantojot orgtehniku. Samazinās oglekļa izmetumi atmosfērā. Uzlabojas gaisa kvalitāte kopumā, jo darbs mājās neprasa braucienus pa pilsētu.
5. Kadru rotēšana. Darbiniekus uzņēmumā sāka biežāk pārcelt no amata uz amatu. Darba devēji kļuvuši daudz ieinteresētāki par to, ka darbinieki paaugstināja savu kvalifikāciju. Šī tendence sakrita ar lielāko daļu darbinieku centieniem attālinātā darba apstākļos mainīt darbības sfēru un apgūt jaunu.
6. Simetrija attiecībās darba devējs/darbinieks. Ja iepriekš darba devējs izvēlējās darbinieku, tad tagad darbinieks izvēlas darba devēju. HR–speciālisti atzīmē simetriju un līdzsvaru, kas izpaudies tādās attiecībās pēdējā laikā. Pieaudzis attālinātas peļņas priekšlikumu skaits un pastiprinājās HR–sfēras loma. Praktiski šī sfēra kļūst pat uzņēmumu un zīmolu seju, bet iepriekš izpildīja biežāk vienīgi filtra funkciju, izvēloties kandidātus vakancēm. Šobrīd uzņēmuma darbinieku viedokļi un atsauksmes par darba devēju ir ļoti izplatītas un plaši pieejamas, īpaši sociālos tīklos. Un rekrūteriem nākas censties, lai ieinteresētu un piesaistītu kvalificētus speciālistus.
7. Multiprojektums. Lielākas iespējas strādāt pie vairākiem darba devējiem vienlaicīgi un gūt papildu ienākumus.
8. Dzimumu līdzsvars. Darbu vieglāk ir atrast sievietēm ar bērniem. Dekrēta atvaļinājums vairs nav šķērslis, bet vecāku loma pārstāja nozīmēt mazāku iesaistīšanos darba procesos.
9. Ārštata darba efektivitāte. Attālināti tagad var nodarboties ne tikai piestrādājot, bet arī pamatdarbību sāka pārcelt uz attālināto formu. Pandēmijas sākumā ārštata darbinieku tirgū radās nelīdzsvarotība: meklētāju bija vairāk nekā piedāvājumu. Bet tagad otrādi, un tas ir teicams jaunums visiem, kuri vēlas atrast vai nomainīt darbu tieši šobrīd, bet gatavs sākt tikai no daļējas nodarbinātības.
10. Jauni formāti. Daudzi uzņēmumi ievieš četru dienu darba nedēļu. Populārs sāk kļūt formāts workation (darbatvaļinājums) – atvaļinājuma apvienošana ar komandējumu. Un arī darba piedāvājumos aizvien biežāk izmanto modeli remote-first, kad kandidātiem piedāvā izvēlēties, vai viņi vēlas strādāt attālināti vai birojā, bet tīmekļa tiešsaistes formāts tiek norādīts kā labākais visiem darbiniekiem. Un pats galvenais: praktiski visi darba devēji liek uzsvaru uz rutīnas procesu automatizēšanu.
Tātad, lai kas jūs būtu un lai kur jūs dzīvotu, jums ir izvēle, ko darīt. Pasaule pilna ar iespējām!
Lūk, ko mēs ieguvām ar masveida pāriešanu uz attālināta darba formātu:
1. Hiperlokalitāte. Tiešsaistes pārrunas, pieņemot darbā ir kļuvušas par ierastām. Cilvēkiem no dažādiem reģioniem izlīdzinājās iespējas iekārtoties, kur viņi vēlas, bez ģeogrāfiskiem un teritoriāliem ierobežojumiem. Šis faktors nozīmīgi palielināja rekrutinga apjomus, jo personāla atlases piemeklēšana ir kļuvusi vienkāršāka un ātrāka. Kandidātu meklēšanu biežāk sākuši darīt caur sociāliem tīkliem. Un dažādi uzņēmumi sākuši dalīties ar statistiku, kāds no reģioniem ir līderos viņu meklējumos.
2. Elektroniskā dokumentu aprite. Palielinās elektroniskā paraksta popularitāte, kas ļauj pārvest līdz 90% dokumentu aprites uz attālināto formātu. Izņemot tos dokumentus, kurus likumdošana pagaidām nav atļāvusi parakstīt tiešsaistē. Bet arī šeit ir dinamika: eksperti gaida likumprojektu, kas regulē šo jautājumu, – un tad absolūti jebkuru dokumentu varēs parakstīt attālināti.
3. Tiešsaistes sapulces. Tādā formātā laiku darba tikšanās plāno daudz produktīvāk un apspriešanas tēmas izvēlas rūpīgāk. Tikšanās notiek regulārāk, darbu efektivitāte uzlabojas, bet konkrētu priekšlikumu tādās sapulcēs kļūst daudz vairāk.
4. Pozitīva ietekme uz ekoloģiju. Mazāk tērē papīru un tinti printerim, un benzīnu braucieniem uz darbu un elektrību. Kopumā, izmaksu samazināšana biroja uzturēšanai noved pie specifisku atkritumu samazināšanas, izmantojot orgtehniku. Samazinās oglekļa izmetumi atmosfērā. Uzlabojas gaisa kvalitāte kopumā, jo darbs mājās neprasa braucienus pa pilsētu.
5. Kadru rotēšana. Darbiniekus uzņēmumā sāka biežāk pārcelt no amata uz amatu. Darba devēji kļuvuši daudz ieinteresētāki par to, ka darbinieki paaugstināja savu kvalifikāciju. Šī tendence sakrita ar lielāko daļu darbinieku centieniem attālinātā darba apstākļos mainīt darbības sfēru un apgūt jaunu.
6. Simetrija attiecībās darba devējs/darbinieks. Ja iepriekš darba devējs izvēlējās darbinieku, tad tagad darbinieks izvēlas darba devēju. HR–speciālisti atzīmē simetriju un līdzsvaru, kas izpaudies tādās attiecībās pēdējā laikā. Pieaudzis attālinātas peļņas priekšlikumu skaits un pastiprinājās HR–sfēras loma. Praktiski šī sfēra kļūst pat uzņēmumu un zīmolu seju, bet iepriekš izpildīja biežāk vienīgi filtra funkciju, izvēloties kandidātus vakancēm. Šobrīd uzņēmuma darbinieku viedokļi un atsauksmes par darba devēju ir ļoti izplatītas un plaši pieejamas, īpaši sociālos tīklos. Un rekrūteriem nākas censties, lai ieinteresētu un piesaistītu kvalificētus speciālistus.
7. Multiprojektums. Lielākas iespējas strādāt pie vairākiem darba devējiem vienlaicīgi un gūt papildu ienākumus.
8. Dzimumu līdzsvars. Darbu vieglāk ir atrast sievietēm ar bērniem. Dekrēta atvaļinājums vairs nav šķērslis, bet vecāku loma pārstāja nozīmēt mazāku iesaistīšanos darba procesos.
9. Ārštata darba efektivitāte. Attālināti tagad var nodarboties ne tikai piestrādājot, bet arī pamatdarbību sāka pārcelt uz attālināto formu. Pandēmijas sākumā ārštata darbinieku tirgū radās nelīdzsvarotība: meklētāju bija vairāk nekā piedāvājumu. Bet tagad otrādi, un tas ir teicams jaunums visiem, kuri vēlas atrast vai nomainīt darbu tieši šobrīd, bet gatavs sākt tikai no daļējas nodarbinātības.
10. Jauni formāti. Daudzi uzņēmumi ievieš četru dienu darba nedēļu. Populārs sāk kļūt formāts workation (darbatvaļinājums) – atvaļinājuma apvienošana ar komandējumu. Un arī darba piedāvājumos aizvien biežāk izmanto modeli remote-first, kad kandidātiem piedāvā izvēlēties, vai viņi vēlas strādāt attālināti vai birojā, bet tīmekļa tiešsaistes formāts tiek norādīts kā labākais visiem darbiniekiem. Un pats galvenais: praktiski visi darba devēji liek uzsvaru uz rutīnas procesu automatizēšanu.
Tātad, lai kas jūs būtu un lai kur jūs dzīvotu, jums ir izvēle, ko darīt. Pasaule pilna ar iespējām!