Kāpēc pasaules centrālās bankas samazina pamatlikmes?
Mēs periodiski redzam finanšu ziņās informāciju par to, ka centrālā banka samazina vai paaugstina pamatlikmi. Bet vairums nesaprot, ko tas nozīmē ekonomikai, un kāpēc regulatoram šī rādītāja izmaiņas.
Sāksim ar to, ka jebkura komercbanka, kurā jūs varat noformēt kredītu, pati kreditējas centrālā bankā. Pamatlikme atspoguļo minimālo procentu, ar kādu privātām finanšu organizācijām pieejama nauda nacionālā bankā. Tas pats attiecas arī uz depozītiem: pamatlikme atspoguļo maksimālo procentu, ar kādu centrālā banka pieņem līdzekļus no komercbankām.
Pamatlikmes izmaiņas ietekmē inflācijas līmeni valstī, biznesa un ierindas pilsoņu finanšu aktivitāti, un tas to padara par svarīgu finanšu politikas instrumentu.
Likmes samazināšana stimulē ekonomisko izaugsmi: palētinoties kredītlīdzekļiem, ātrāk attīstās ražošana un patēriņš, bizness vairāk pelna, bet cilvēki vairāk tērē. Turklāt valstī aug inflācija un palielinās iedzīvotāju nokreditēšanas rādītājs.
Likmes paaugstināšana, otrādi, uzstājas par ekonomikas stabilizatoru: dārgie kredīti samazina patērētāju pieprasījumu un aizkavē biznesa attīstību. Notiek finanšu tirgus "attīrīšana": bez pieejamiem aizņēmumiem plīst finanšu "burbuļi". Turklāt valstī samazinās inflācija un patēriņš.
Pasaules ekonomikas izaugsmes palēninājums lika daudzu attīstītu valstu centrālām bankām samazināt pamatlikmes 2019. gada beigās. Bet ES Centrālā banka pielīdzināja pamatlikmi nullei vēl 2016. gada pavasarī. Daudzas valstis ar spēcīgu ekonomiku arī nolaida likmi praktiski līdz nullei, jo šī instrumenta izmantošanas efektivitāte nokritās vēl līdz Covid–19 krīzes sākumam. KF Centrālajā bankā pagaidām neredz nepieciešamību maksimāli samazināt pamatprocentu, bet neizslēdz tā pakāpenisku samazināšanu tirgus atdzīvināšanai.
Karantīnas ierobežojumu ieviešana daudzās pasaules valstīs kļuva par sākumu unikālam etapam pasaules ekonomikā. Krass preču un pakalpojums pieprasījuma kritums notika nevis krituma dēļ ekonomikā, bet koronavīrusa izplatīšanas dēļ. Epidemioloģiskā situācija ierobežoja cilvēku piekļuvi daudzām precēm un pakalpojumiem, un tas noveda pie būtiska pieprasījuma samazināšanās daudzās nozarēs.
Par centrālo banku galveno uzdevumu šajos apstākļos kļuva iedzīvotāju labklājības līmeņa uzturēšana un labvēlīgas vides formēšana, uzņēmumu iziešanai no krīzes.