Noguris pieņemt lēmumus?
Decision fatigue (ego depletion, mental depletion) – nogurums pieņemt lēmumus, populāras psiholoģijas termins, kas apraksta stāvokli, kad samazinātas kognitīvās spējas. Šo fenomenu atklāja psihologs Roy F. Baumeister. Saskaņā ar pētījumiem tāds stāvoklis iestājas tad, kad cilvēks spiests pieņemt pārāk daudz lēmumus dienas laikā vai izvēlēties no pārāk liela variantu skaita.
Ne ļoti laba lieta. Jo padara mūs mazāk produktīvus. Jo vairāk lēmumus tu pieņem dienā – jo sliktāks būs katrs nākamais. Šim stāvoklim pakļauti ne tikai cilvēki, kas ieņem atbildīgus un vadošus amatus, bet arī bērnu vecāki un audzinātāji u.c. Nav svarīgi, vai šie lēmumi ir vienkārši vai svarīgi, skar globālos jautājumus vai sadzīves, problēma ir to daudzumā.
Iepriekš psihologi ieteica pieņemt lēmumus tikai dienas pirmajā pusē – tad lēmumi būs racionālāki, atšķirībā no vakara, kad jau ir sakrājušās emocijas. Tas izrādījās ne īsti pareizi, jo daudziem cilvēkiem bioloģiskās aktivitātes stundas ir tieši dienas otrajā pusē. Tas nenozīmē, ka vajag veikt sarežģītus aprēķinus ar mērķi nekavējoties noskaidrot, kad tieši tev iestāsies šīs stundas, un pārcelt svarīgus lēmumus no vakara uz rītu un otrādi. Neko tādu darīt nevajag! Bet atbrīvot sevi no daudzajiem sīkiem lēmumiem, samazināt lēmumu skaitu, kurus pieņem bez pārtraukuma un atpūtas, – nevienam netraucēs, tas ir produktīvs un racionāls ceļš.
Zināms, piemēram, ka daudzi politiķi samazina ikdienas apģērba izvēli līdz 2–3 variantiem vai nodod šos lēmumus speciāli piesaistītiem cilvēkiem. Baraks Obama, ASV eksprezidents, savā intervijā atzinās, ka valkā tikai pelēkus un gaiši zilus kreklus, lai nepieņemtu pārāk daudz lēmumus dienā, nevis tāpēc, ka nepatīk citas krāsas. Bet tiesneši pieņem vairāk pozitīvus lēmumus pēc tam, kad ir paēduši pusdienas vai atpūtušies. Viss ir ļoti vienkārši: kad tu esi jau noguris, baidies kļūdīties un izvēlies vienkāršāko ceļu. Piemēram, atteikt lietas pārskatīšanu, ja tu esi tiesnesis. Vai vispār sāc izvairīties no lēmumu pieņemšanas, iedarbini prokrastinācijas procesu (atliec lēmumus un darbības uz pēdējo brīdi, pārslēdzies uz blakus lietām).
Tu laikam esi pamanījis šo likumsakarību arī sev. Ja tev ir nācies izvēlēties no ēdienkartes no pārāk liela pozīciju skaita, tu izvēlies to, ko labāk zini, pat ja biji gatavs izmēģināt jaunu. Bet ja to pašu ēdienkarti samazināt līdz 6–7 punktiem – ir varbūtība, ka tu izlemsi pamēģināt jaunu, augstāku.
Svarīgu projektu investori un partneri, dalībnieki arī pieņem daudzus lēmumus, kas ietekmē viņu dzīvi. Kā pieņemt visefektīvākos lēmumus? Viegli! Lūk, kas tev palīdzēs:
• Risini iepriekš visu, ko var atrisināt iepriekš. Ko tu šodien ēd, cikos pusdieno, cikos ej gulēt. Tā būs mazāk rutīnas, tu vienkārši jau zināsi atbildes uz šiem sarežģītiem jautājumiem.
• Paņem 10 min. pārtraukumu starp katru risinājumu. Ja tev jāpieņem lēmumi par projektu, un, piemēram, jāizvēlas kafijas aparāts, sākumi tiec galā ar projekta uzdevumu, 10 minūtes atpūties, pēc tam sāc pētīt piedāvājumus. Tā ir vairāk iespējas, ka tu izvēlēsies tieši to, ko tev vajag, nevis vislētāko vai pirmo kas gadās pa rokai.
• Sadali lēmumus pēc svarīguma pakāpes. Sākumā risini vissarežģītākos jautājumus, bet sīkos – pēc tam.
• Minimizē lēmumu sarakstu. Pajautā sev: man patiešām svarīgi risināt šo jautājumu šodien? Tā tu noskaidrosi, ka daudzi lēmumi patiesībā tev nav svarīgi. Piemēram, var izrādīties, ka tev ir vienalga, kādas krāsas kreklu uzvilkt, un šis jautājums arī tiks atrisināts iepriekš.
• Paslavē sevi! Par katru veiksmīgu risinājumu, kuru tu pieņēmi.
Lūk, arī viss. Nav vērts pelt sevi vai apkārtējos gribasspēka iztrūkšanas dēļ, ja esi noguris un nevēlies vairs neko risināt. Roy F. Baumeister un citi speciālisti sen ir pierādījuši, ka gribasspēks – vienīgais resurss, kas var nolietoties no pastāvīgas lietošanas. Tāpat kā citi resursi, to nepieciešams papildināt.