No armijas līdz nacionālai pārstāvniecībai | Partnera Viktor Deak stāsts

Mani sauc Viktor Deak. Esmu SOLARGROUP partneris, bet no 2019. līdz 2021. biju nacionālais partneris Ungārijā.

Man ir inženiera sagatavotība. Esmu strādājis par inženieru–mehāniķi, izglītību ieguvu kā inženieris–elektriķis, bet nepabeidzu. Aizgāju mācīties uz augstākās izglītības karaskolu. Tā kā esmu bijušais militārais. Man bija dažādi uzdevumi, es 10 gadus dienēju, tajā skaitā ārvalstīs starptautiskās misijās. Manos uzdevumos ietilpa informācijas analīze un iegūto datu pārstrāde.

Kad es aizgāju no armijas, nolēmu veltīt sevi ekonomikas un biznesa jautājumiem. Pirmo pieredzi šajā virzienā es ieguvu pārdošanās apdrošināšanas sabiedrībā. Pēc tam es strādāju dažādos uzņēmumos, ne vienmēr pārdošanās. Šajā periodā es iepazinos ar tīkla biznesu, ieinteresējos par perspektīvu izveidot savu tīklu.

Mēģināju izdarīt to dažādos projektos. Daudzi no projektiem izzuda, vairs nepastāv. Es izanalizēju šo pieredzi. Un pirmais svarīgais secinājums man – finanšu segmentā ir specifika katrā valstī. Ir instrumenti, kas vienā valstī darbojas teicami, bet citā, tajā skaitā pie mums Ungārijā – nevar strādāt, netiks attīstīti. Es turpināju paplašināt savu tīkla biznesa pieredzi, saprotot, ka vajag noteikt pareizu pieeju cilvēkiem. Lai strādātu savā valstī, man bija jāsaprot, ko šeit var piedāvāt.

2016. g. es iepazinos ar pazīstamu investīciju uzņēmumu, ar tehnoloģisko projektu finansēšanas sistēmu. Tur es sastapu tulku, ar kuru mēs strādājam arī šobrīd. Darba laikā mēs kļuvām par draugiem, kopā vairākas reizes pabijām Baltkrievijā, Minskā. Apmeklējām dažādus tehnoloģiskos poligonus.

Ar SOLARGROUP es iepazinos tā: partneris no Krievijas pievērsa manu uzmanību, ka ir jauns projekts «Dujunova dzinēji», ar kuru nodarbojas kraudinvestinga uzņēmums. Es sāku pētīt pieejamo informāciju. Pieņēmumu lēmumu investēt, apmēram pusgadu biju vienkārši šīm projekta investors un apguvu partneru programmas iespējas. Pēc tam man uzņēmumā pajautāja: vai esmu gatavs pārstāvēt projektu Ungārijas robežās? Man piedāvāja kļūt par nacionālo partneri, kad man vēl nebija attīstītas partneru struktūras šajā projektā. Tomēr es atbildēju pozitīvi! Un organizatoriskā darba rezultātā 2019. gada 30. novembrī Budapeštā mēs sapulcējām uz nacionālās pārstāvniecības atvēršanu 110 cilvēkus. Man izdevās sapulcēt tik daudz cilvēkus, jo es personīgi apzvanīju savus paziņas, kas strādāja uzņēmumos ar tīkla programmām. Domāju, ka kļuvu par nacionālo pārstāvi nevis pateicoties savam darbam, bet tāpēc, ka nebija cita cilvēka, kas to uzņemtos.

Par nožēlu, kā tikai mēs sākām uzņemt apgriezienus, pandēmija ļoti sarežģīja mūsu dzīvi. Mūsu prakse un mana pieredze paredzēja personīgas tikšanās ar cilvēkiem, bet uz to ieviesa ierobežojumus. Nepieciešamība pēc personīgas saskarsmes mums bija asa, jo mūsu auditoriju tajā brīdī varēja iepazīstināt ar visiem sīkumiem tikai tā. Prakse parādīja, ka savādāk cilvēki neiegrimst argumentos, viņus sarežģītāk pārliecināt, lielu efektu deva personīgās tikšanās. Tomēr par mūsu resursu palika tikai tiešsaistes režīms. Pēc vietējās specifikas, ar to bija par maz.

Projektam «Dujunova dzinēji» pievienojās dažādi cilvēki. Daudzi no viņiem nebija pazīstami ar tīkla biznesu. Tie bija investori, kuri atbalstīja projektu, bet strādāt partneru programmā negatavojās. Viņus vajadzēja vienkārši pārliecināt, ka projekts noslēgsies pozitīvi un viņi saņems savu peļņu. Vēl viena vietējā īpatnība ir tāda: vairums investori – cilvēki gados, viņus neinteresē partneru tīkls. Mūsu valstī pietiekami grūti izrādījās piesaistīt aktīvus tīkla speciālistus, kuri māk strādāt ar cilvēkiem.

Kādu laiku mana partneru struktūra praktiski neattīstījās. Tad es atradu savu galveno plusu šajā sistēmā: manu darbu var kopēt. Tas, kas man ir, to, ko esmu izdarījis, es varu nodot nākamajam partnerim. Bet viņš pēc tādas pašas metodes varēs izveidot un attīstīt savu struktūru. Tas nostrādāja. Nekāda nacionālā specifika nedrīkst apturēt progresu.

Man vienmēr nepietiek izmērāmības. Man grūti, kad nav iespējams izmērīt un nokontrolēt partneru darbības, viņu ikdienas darbu. Es sāku domāt un rakstiski izteikt savus priekšlikumus par partneru funkcionalitāti. Man bija ļoti svarīga atgriezeniskā saite šajā jautājumā no uzņēmuma puses.

Piemēram, es saskāros ar to, ka viena un tā paša rakstura tiešsaistes semināri cilvēkiem apnīk. Tāpēc es piedāvāju uzņēmumam citu pieeju – novadīt dažāda rakstura tiešsaistes seminārus. Uzņēmums noteica, ka katrā mēnesī vajag novadīt 4 dažādus tiešsaistes seminārus. Es bieži domāju par to, ka katru mēnesi stāstu vienu un to pašu. Bet tikmēr projektam pievienojās ļoti maz jaunu cilvēku, potenciālo partneru. Un es nolēmu, ka vienveidīgos tiešsaistes seminārus var ierakstīt vienā video. Un partneris varēs to apskatīties jebkurā brīdī, bez laika piesaistes.

Pēc tam es ieraudzīju vēl vienu interesantu tendenci. Praktiski katru nedēļu radās kaut kāds jauns projekts. Bet ja cilvēks pievienojas jaunam projektam vajadzīgā brīdī, tad var tajā ieņemt vadošo pozīciju. Uz to tiecas daudzi. Ja kādam tas izdodas, viņi pārceļ savus partnerus un finanses uz konkrētu projektu. Un cer saņemt vairāk peļņas nekā projektā, kas lai arī strādā stabili, bet diezgan sen. Un tādus partnerus ir ļoti grūti pārliecināt, kurus vilina novitāte, palikt un novadīt lietu līdz galam.

Vēl es sapratu, ka skaitļi ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju. Mūsu lietā daudz kas atkarīgs no cilvēka temperamenta, no rakstura, no sakariem, kurus nodibina ar cilvēkiem.

Mana stratēģija tāda:

1. Radīt un papildināt darbību, materiālu, instrumentu kompleksu. To kopēt. Padarīt to tādu, lai visvājākais partneris, visvājākais cilvēks varētu to izmantot.
2. Kontrolēt partneru darbības un ikdienas darbu.

Es ieraudzīju savu progresu un to, ka uzņēmumā manu biznesa redzējumu atbalsta. Mani priecē uzņēmuma mājaslapas struktūra. Partnera darbā man tas ļoti palīdz. Man, piemēram, vieglāk būtu izmantot mājaslapas struktūru nekā gatavās prezentācijas, kuras jau uzņēmums piedāvājis. Izmaiņu un notikumu dēļ projektā, vienkāršāk ir sekot mājaslapā nekā iknedēļas tiešsaistes semināros, jo noslēguma tiešsaistes semināros sarežģīti atspoguļot pastāvīgās izmaiņas. Es uzskatu to par svarīgu faktoru: ir vienīgais oficiālais informācijas avots. Un no turienes jebkurš partneris var ņemt visu, kas vajadzīgs, savās interneta mājaslapās. Mājaslapa labi strukturēta, caur referāļa atsauci katru jaunu cilvēku viegli iepazīstināt ar projektu un tajā reģistrēt.

Es pastāvīgi dibināju jaunas iepazīšanās un darbā izmantoju personīgos kontaktus. Privātā pasākumā es varēju atrast piemērotu cilvēku, kuru piesaistīju projektam. Svarīgs kritērijs man: cilvēkam ir jābūt pietiekami nobriedušam, lai izteiktu viņam priekšlikumu. Nobriedušam tik, lai saprastu, kas ir finansējums, kas ir atbildība, kādi vispārīgi noteikumi ir finanšu sektorā. Un galvenais - saprast, ka rezultātam ir vajadzīgs laiks. Labāk nesākt darbu ar cilvēku, kuram šīs zināšanas vēl nav.

Arī šeit ir grūtības. Vecākas paaudzes cilvēki slikti pārzina datoru un parasti nestrādā internetā. Tāpēc viņiem reģistrācija, naudas pārvedums tiešsaistē un daudz kas cits – momenti, no kuriem viņi cenšas izvairīties. Praktiski tādu cilvēku vajag paņemt aiz rokas un izpildīt visas darbības kopā ar viņiem. Bieži uz šo cilvēki reaģē ne ļoti labi. Un otrādi: jaunās paaudzes cilvēkiem online–darba pieredze ir, bet vēlas visu uzreiz un ātri. Viņiem tāda pieeja: man bija maz laika, pastāsti visu 5 minūtēs, ja 5 minūtēs nepaspēsi, pat neuzsāc. Viņus grūti novest līdz sīkumiem un pārliecināt. 5 minūtēs var sniegt tikai nepilnu informāciju, tāpēc es centos uzreiz reģistrēt cilvēku projektā, pēc tam sekot, lai viņš pabeigtu reģistrāciju. Ja viņš piereģistrējās, pats var iepazīties ar detaļām, parakstīties uz jaunumu saņemšanu un sākt darbu partnerības programmā.

Man gribās domāt, ka mana pieredze un priekšlikumi, ar kuriem dalījos ar uzņēmumu, pavirzījušies uz priekšu. Piemēram, es piedāvāju savākt visas atsauces uz oficiāliem avotiem vienā vietā. Un šobrīd tas tā ir. Man vispār liekas, ka jebkurai informācijai ir jābūt pieejamai vajadzīgā vietā. Ja cilvēks vēlas izpildīt kādu darbību, papildināt bilanci vai noņemt naudu no konta, ērtāk, ja informācija, kā to izdarīt, pieejama viņam turpat, nevis jāmeklē sadaļā «Palīdzība».

Es pastāvīgi domāju, kā uzlabot cilvēku motivāciju izpildīt vienkāršas darbības: ieiet personīgā kabinetā, atvērt ziņas. Un nonācu pie secinājuma, ka galvenā motivācija – vienmēr finanšu. Jo darbam partnerim absolūti viss ir personīgā kabinetā. Un vajadzīgs, lai viņam būtu interesanti izmantot instrumentus, kas tur pieejami, katru dienu. Tas ir vajag vēl vairāk stimulus, dāvanas, promo akcijas partneriem. Katram cilvēkam vajag dot pastāvīgumu un vienlaicīgi ieinteresēt par jaunām iespējām. Esmu pārliecināts, ka ieinteresēt var tikai caur finansēm.

Esmu priecīgs, ka tehnoloģijas praktisko pielietojumu aktīvi demonstrē. To mēs redzam Krievijā un Ķīnā. Ungārijā cilvēkiem ir svarīgi, lai personīgi kaut kādā salonā katrs varētu šo produkciju pataustīt, ieraudzīt šīs tehnoloģijas izmantošanu, pieņemsim, pabraukāties ar motociklu ar tādu dzinēju. Un tad jebkurš var konstatēt – jā, tas pastāv, es izmēģināju. Tā ir vieglāk piesaistīt investorus. Emocionāliem cilvēkiem skaitļi un aprēķini nav tik svarīgi kā personīgais iespaids.

Vārdu sakot, man vienmēr bija daudzas idejas kā uzlabot cilvēku aktivitāti projektā. Esmu realizējis tās pakāpeniski praksē. Esmu pārliecināts, jo cilvēkam vairāk zināšanas, jo tas ir aktīvāks. Galvenais – atrast pareizu motivāciju un apmācīt partnerus pakāpeniski. Nekādā gadījumā ne «sodīt» par to, ka kāds mācās lēnām. Un otrādi – par visu stimulēt.

Ar jauniem cilvēkiem es strādāju tā:

1. Uzzināju, vai cilvēks gatavs ienākt nezināmā teritorijā, vai gatavs grūtībām. Cik ļoti vēlas izmainīt savu dzīvi?
2. Palīdzēju reģistrēt un sekoju, lai reģistrācija notiktu līdz galam. Devu atsauces uz visiem oficiāliem avotiem. Dažiem cilvēkiem tas ir pietiekami, tālāk viņi sāk strādāt paši.
3. Uzturēju kontaktu. Kontrolēju interesi. Kādu vajag katram solim pietuvināt. Ar kādu nebūs virzības, pat ja vest aiz rokas.
4. Kopā ar cilvēku skatījāmies investīciju paketes, citas iespējas. To es saucu par personīgo noskaņošanu.

Vajadzīga arī individuāla pieeja ar iespēju ietekmēt izvēli, un automatizācija, kad cilvēks pats iekļūst projektā un kļūst par investoru. Optimāli būtu 5–10 aktīvi cilvēki partneru struktūrā.

Šim darbam es veltīju 8 stundas katru dienu, jo paralēli es nodarbojos ar vairākiem projektiem un strādāju algotu darbu. Daudz kur mani bremzēja tas, ka Eiropas Savienībā stingri investēšanas noteikumi. Šeit zem finanšu piramīdas definējuma (pēc likumdošanas formulējuma, nevis pēc fakta) nonāk daudzi projekti. Investoriem un uzņēmumiem ļoti grūti atbilst visiem noteikumiem. Un daudzi cilvēki atsakās no savām iespējām, baidoties no atbildības. Šeit vajag ļoti uzmanīgi izskatīt šo jautājumu.

Man ar projektu «Dujunova dzinēji» un uzņēmumu SOLARGROUP saistās daudzi priecīgi brīži. Labākais no tiem – ka es pievienojos. Bija 7. etaps. Un notika akcija: paketi varēja nopirkt pēc iepriekšējo etapu diskonta. Es izmantoju un saņēmu uzreiz vairāku miljonu daļas.

Protams, bija arī kļūdas. Bet es no tām mācījos. Un atradu metodes, kas spējīgas novest pie pienākumiem. Uzņēmumā es cienu stabilitāti. Un kā cilvēks ar tehnisku domāšanu, sevišķi priecājos par ziņām par dzinēju izmantošanu ar savietotiem tinumiem. Un kaut gan darbā es dodu priekšroku neklausīties citu padomus, uzņēmumā man patīk gan profesionāla, gan neformāla saskarsme.

Novēlu sev un visiem mums, lai šis gads būtu veltīts finansēm!