Bizness un sapņi | Partnera Johann Butschbach stāsts
11 februāris 2022
Sveiki! Mani sauc Johann Butschbach, esmu SOLARGROUP nacionālais partneris Vācijā.
Uz Vāciju pārbraucu 1996. gadā no Tomskas, Krievija. Vēlējos aplūkot un iekarot visu pasauli. Man vienmēr teica, ka vajag mācīties – un tad tavi mērķi īstenosies. Es mācījos Hamburgas institūtā, autobūves fakultātē, ieguvu inženiera diplomu.
Pēc mācībām iepazinos ar cilvēku, kurš pirmo reizi man pastāstīja, ko nozīmē tīkla mārketings, un kādas iespējas tas atver. Es aizrāvos ar ideju par to, ka var strādāt visur, pelnīt bezgalīgi un ceļot pa visu pasauli. Jebkurā pasaules malā var būt draugi un partneri. Tas izskatījās pēc sapņa, eiforijas!
Ar darbu pēc profesijas man neveicās. Es iekārtojos tad vienā, tad citā darbā. Taisīju pārtraukumus darbā, bet šajā nozarē viss ātri mainās, iemaņas pārstāj būt aktuālas un pieprasījums pēc tevis kā speciālista krasi krītas.
No 2004. gada es sāku nodarboties ar tīkla mārketingu. Trīs reizes sāku un mēģināju gūt panākumus dažādos tīkla uzņēmumos. Arī ņēmu pārtraukumus darbā. Es skatījos uz saviem draugiem–inženieriem, ar kuriem kopā mācījos. Daudzi no viņiem strādāja turpat, kur atnāca pēc institūta, viņiem viss notika pēc plāna. Bet lai ko es darītu, viss bija īslaicīgi.
Tīkla mārketings nesniedza man to, ko vajadzēja. Pozitīvu rezultātu bija maz, es zaudēju motivāciju kustēties tālāk. Nodarboties ar šo lietu lika atbildība: ģimene un rēķini. Un es turpināju censties.
Tīkla mārketinga laikā es iepazinos ar daudziem projektiem. Viens no tiem bija saistīts ar tehnoloģijām. Šī projekta tērzētavā Skype es iepazinos un sāku komunicēt ar Aleksandru Manžulu. 2016. gadā Aleksandrs padalījās ar informāciju par to, ka 2017. gada maijā startē SOLARGROUP projekts. Es piereģistrējos un kļuvu par dalībnieku. Pēc tam pirmajā tiešsaistes seminārā Sergejs Semjonovs padalījās ar informāciju par padarīto darbu ar Dmitriju Dujunovu 2015.–2017. gadā. Pastāstīja, ka 2017. gada 1. jūnijā notiks dzīva partneru tikšanās Maskavā. Es vēlējos piedalīties pasākumā, bet nevarēju un nācās samierināties ar translāciju.
Pēc tam tiešsaistes semināros es uzzināju, ka Vācijā 600 km no manis dzīvo Viktors Arestovs. Tas ir projekta dalībnieks, uzņēmuma ASPP licenciāts, oficiāli praktizējošs elektrodzinēju modernizāciju uz tehnoloģijas «Slavjanka» bāzes. Es viņu apmeklēju Bonnā, pabraukāju uz prototipiem. Ar Viktoru nodibinājās draudzīgas attiecības, es vēlējos viņu iepazīstināt ar vietējiem uzņēmējiem produkta pārdošanai Vācijas teritorijā. Elektrobaiki Vācijā sāja kļūt par galveno virzību, es domāju atvērt savu veikalu. Bet produkta tajā brīdī vēl nebija un šī ideja bija jāpamet.
Es sakoncentrējos uz partnera programmu. 2016., 2017., 2018. gadu laikā es vienkārši dalījos ar cilvēkiem ar informāciju par projektu. Un paralēli darīju citu darbu. Es stāstīju par SOLARGROUP dažādiem cilvēkiem, pazīstamiem no tīkla mārketinga un ne tikai, nepazīstamiem arī. Nevaru pateikt, ka par manu priekšlikumu kāds būtu ļoti ieinteresēts. Lielākai daļai cilvēku bija savi droši projekti ar augstiem ienākumiem. Man atteica, bet tā kā tāda pieredze man jau bija, es atradu spēkus jaunajiem mēģinājumiem.
Tā bija līdz 2018. gada augustam, kamēr es neapmeklēju EсoFest Minskā. Divus gadus centos turp nokļūt. Tur es iepazinos ar daudzajiem vācu partneriem, nodibinājās draudzīgas attiecības. Un pēc 6 nedēļām pēc tam man radās divi aktīvi partneri. Kopš tā brīža mana partneru struktūra sāka veidoties.
Mans pirmais mērķis bija – nopelnīt mēnesī 3 tūkstošus eiro. Galvenā komanda izveidojās gada laikā no 2018.–2019. gadam. Tas bija partneru struktūras un manu ienākumu izaugsmes pīķis. Es palielināju savu noguldījumu projektā 15 reizes. 2020. gadā koronavīruss ieviesa savas korekcijas, notika aktivitātes kritums, partneri sāka pievienoties retāk. Šobrīd manā reģionā es nevaru atļauties dzīvot tikai no šiem ienākumiem, bet tas ir teicams papildu ienākumu, jaunu iespēju un perspektīvu avots.
Ar šo projektu man saistās lielas cerības. Dalības laikā es priecājos par katru sasniegto rezultātu. Es sapņoju par tādu grandiozu un svarīgu lietu daudzus gadus! Un kaut gan neesmu šīs konstrukcijas lokomotīve, bet dodu savu ieguldījumu – tas piepilda ar prieku un godu. Piederība šim projektam man vienmēr bija svarīgāk nekā peļņa.
Mana dzīve kā uzņēmuma partnerim saistīta ne tikai ar panākumiem, bet vēl arī ar saistībām. Partnera darbība mani iemācīja būt pastāvīgi aktīvam un atsaucīgam: atbildēt uz jautājumiem, risināta uzdevumus, labot kļūdas, paskaidrot neskaidrus brīžus un veidot prezentācijas partneriem, tāliem no tehniskās tēmas, padarīt tās pieejamas jauniem investoriem, kas cenšas ieguldīt stabilā lietā.
Ar laiku es ieguvu savu vietu uzņēmumā un izstrādāju savu pieeju darbam. Tas nenotika uzreiz. Katram cilvēkam ir dažādas īpašības, manas nosliecās uz to, ka jebkurā lietā es nogāju līdz zināmai robežai un nevarēju to pāriet. It kā baidītos kļūt veiksmīgs. Bet pārgāju šo robežu, kad radās ideja popularizēt Krievijas produktu Vācijā. Es iemācījos stāstīt savu vēsturi un piesaistīt cilvēkus. Šajā lietā viss atkarīgs no tā, vai tev tic vai nē.
Šobrīd es strādāju pa 5 stundām dienā. Iepriekš pagāja vairākas, jo nebija tehniskā atbalsta dažādās valodās, un es uzņēmos vācu valodu.
2019. gadā es kļuvu par SOLARGROUP nacionālo partneru Vācijā. Tai pašā gadā es Parīzē iepazinos ar Gilles Weber un Birdi Gulshan Kumar. Mēs bijām pirmie uzņēmuma nacionālie partneri. Mūsu atbalsts viens otram bija ļoti iedvesmojošs un ļāva saglabāt motivāciju virzīties uz priekšu.
Vēl bērnībā es uzdevu jautājumu: «Kāpēc automobiļus neiedarbina kustībā ar elektrovilci?» Visu laiku domāju par to, cik neapdomīgi mēs patērējam resursus. Bet šodien es to varu ietekmēt. Mūsu projektu vajag ar visiem spēkiem censties iemiesot dzīvē, jo saudzīgas attieksmes jautājums pret dabu ir nobriedis visās nozarēs.
Atteikumi un neveiksmes partneru biznesā parādīja man, ka pacietība un centīgums noved pie vēlamā rezultāta un panākumiem gala rezultātā. Ja saņemt miljonu vienkārši tā – viņš iztērēsies. Bet pastrādājot tam, mācies saglabāt un pārsniegt to, ko ieguldījis. Partneru bizness – īpaša skola. Man vēl daudz kas ir jāmācās. Cik cilvēku, tik pieeju. Mēs ar partneriem pastāvīgi apmaināmies ar pieredzi, mēģinām pielietot to, kas izdodas otram.
Būt pat nacionālo partneri – nozīmē uzņemties atbildību par daudzajiem dalībniekiem. Vairums cilvēki reģionā neseko projekta attīstībai pastāvīgi, apmeklē vietni reizi mēnesī un saskaras ar dažādiem jautājumiem. Nacionālā partnera uzdevums – īsumā sniegt informāciju un ātri atrast problēmas risinājumu katrā gadījumā. Es – saistošais posms starp mana reģiona partneriem un visu SOLARGROUP komandu. Tāpat kā visi nacionālie partneri, man jātiek skaidrībā, kas šeit dos projektam vairāk labuma un attīstību. Esmu nodomājis apvienot trīs vāciski runājošus reģionus un organizēt Vācija izplatītāju tīklu, lai izplatītu produkciju.
Es tāpat kā iepriekš sapņoju brīvi ceļot pa pasauli un eju uz to dienu pēc dienas. Katram, kurš tikai tagad pievienojas projektam es vēlētos pateikt: rīkojies, kamēr ir iespēja, tik ilgi, cik pietiks spēka. Turi fokusu uz savu mērķi – un ceļš pats tev atklāsies.
Uz Vāciju pārbraucu 1996. gadā no Tomskas, Krievija. Vēlējos aplūkot un iekarot visu pasauli. Man vienmēr teica, ka vajag mācīties – un tad tavi mērķi īstenosies. Es mācījos Hamburgas institūtā, autobūves fakultātē, ieguvu inženiera diplomu.
Pēc mācībām iepazinos ar cilvēku, kurš pirmo reizi man pastāstīja, ko nozīmē tīkla mārketings, un kādas iespējas tas atver. Es aizrāvos ar ideju par to, ka var strādāt visur, pelnīt bezgalīgi un ceļot pa visu pasauli. Jebkurā pasaules malā var būt draugi un partneri. Tas izskatījās pēc sapņa, eiforijas!
Ar darbu pēc profesijas man neveicās. Es iekārtojos tad vienā, tad citā darbā. Taisīju pārtraukumus darbā, bet šajā nozarē viss ātri mainās, iemaņas pārstāj būt aktuālas un pieprasījums pēc tevis kā speciālista krasi krītas.
No 2004. gada es sāku nodarboties ar tīkla mārketingu. Trīs reizes sāku un mēģināju gūt panākumus dažādos tīkla uzņēmumos. Arī ņēmu pārtraukumus darbā. Es skatījos uz saviem draugiem–inženieriem, ar kuriem kopā mācījos. Daudzi no viņiem strādāja turpat, kur atnāca pēc institūta, viņiem viss notika pēc plāna. Bet lai ko es darītu, viss bija īslaicīgi.
Tīkla mārketings nesniedza man to, ko vajadzēja. Pozitīvu rezultātu bija maz, es zaudēju motivāciju kustēties tālāk. Nodarboties ar šo lietu lika atbildība: ģimene un rēķini. Un es turpināju censties.
Tīkla mārketinga laikā es iepazinos ar daudziem projektiem. Viens no tiem bija saistīts ar tehnoloģijām. Šī projekta tērzētavā Skype es iepazinos un sāku komunicēt ar Aleksandru Manžulu. 2016. gadā Aleksandrs padalījās ar informāciju par to, ka 2017. gada maijā startē SOLARGROUP projekts. Es piereģistrējos un kļuvu par dalībnieku. Pēc tam pirmajā tiešsaistes seminārā Sergejs Semjonovs padalījās ar informāciju par padarīto darbu ar Dmitriju Dujunovu 2015.–2017. gadā. Pastāstīja, ka 2017. gada 1. jūnijā notiks dzīva partneru tikšanās Maskavā. Es vēlējos piedalīties pasākumā, bet nevarēju un nācās samierināties ar translāciju.
Pēc tam tiešsaistes semināros es uzzināju, ka Vācijā 600 km no manis dzīvo Viktors Arestovs. Tas ir projekta dalībnieks, uzņēmuma ASPP licenciāts, oficiāli praktizējošs elektrodzinēju modernizāciju uz tehnoloģijas «Slavjanka» bāzes. Es viņu apmeklēju Bonnā, pabraukāju uz prototipiem. Ar Viktoru nodibinājās draudzīgas attiecības, es vēlējos viņu iepazīstināt ar vietējiem uzņēmējiem produkta pārdošanai Vācijas teritorijā. Elektrobaiki Vācijā sāja kļūt par galveno virzību, es domāju atvērt savu veikalu. Bet produkta tajā brīdī vēl nebija un šī ideja bija jāpamet.
Es sakoncentrējos uz partnera programmu. 2016., 2017., 2018. gadu laikā es vienkārši dalījos ar cilvēkiem ar informāciju par projektu. Un paralēli darīju citu darbu. Es stāstīju par SOLARGROUP dažādiem cilvēkiem, pazīstamiem no tīkla mārketinga un ne tikai, nepazīstamiem arī. Nevaru pateikt, ka par manu priekšlikumu kāds būtu ļoti ieinteresēts. Lielākai daļai cilvēku bija savi droši projekti ar augstiem ienākumiem. Man atteica, bet tā kā tāda pieredze man jau bija, es atradu spēkus jaunajiem mēģinājumiem.
Tā bija līdz 2018. gada augustam, kamēr es neapmeklēju EсoFest Minskā. Divus gadus centos turp nokļūt. Tur es iepazinos ar daudzajiem vācu partneriem, nodibinājās draudzīgas attiecības. Un pēc 6 nedēļām pēc tam man radās divi aktīvi partneri. Kopš tā brīža mana partneru struktūra sāka veidoties.
Mans pirmais mērķis bija – nopelnīt mēnesī 3 tūkstošus eiro. Galvenā komanda izveidojās gada laikā no 2018.–2019. gadam. Tas bija partneru struktūras un manu ienākumu izaugsmes pīķis. Es palielināju savu noguldījumu projektā 15 reizes. 2020. gadā koronavīruss ieviesa savas korekcijas, notika aktivitātes kritums, partneri sāka pievienoties retāk. Šobrīd manā reģionā es nevaru atļauties dzīvot tikai no šiem ienākumiem, bet tas ir teicams papildu ienākumu, jaunu iespēju un perspektīvu avots.
Ar šo projektu man saistās lielas cerības. Dalības laikā es priecājos par katru sasniegto rezultātu. Es sapņoju par tādu grandiozu un svarīgu lietu daudzus gadus! Un kaut gan neesmu šīs konstrukcijas lokomotīve, bet dodu savu ieguldījumu – tas piepilda ar prieku un godu. Piederība šim projektam man vienmēr bija svarīgāk nekā peļņa.
Mana dzīve kā uzņēmuma partnerim saistīta ne tikai ar panākumiem, bet vēl arī ar saistībām. Partnera darbība mani iemācīja būt pastāvīgi aktīvam un atsaucīgam: atbildēt uz jautājumiem, risināta uzdevumus, labot kļūdas, paskaidrot neskaidrus brīžus un veidot prezentācijas partneriem, tāliem no tehniskās tēmas, padarīt tās pieejamas jauniem investoriem, kas cenšas ieguldīt stabilā lietā.
Ar laiku es ieguvu savu vietu uzņēmumā un izstrādāju savu pieeju darbam. Tas nenotika uzreiz. Katram cilvēkam ir dažādas īpašības, manas nosliecās uz to, ka jebkurā lietā es nogāju līdz zināmai robežai un nevarēju to pāriet. It kā baidītos kļūt veiksmīgs. Bet pārgāju šo robežu, kad radās ideja popularizēt Krievijas produktu Vācijā. Es iemācījos stāstīt savu vēsturi un piesaistīt cilvēkus. Šajā lietā viss atkarīgs no tā, vai tev tic vai nē.
Šobrīd es strādāju pa 5 stundām dienā. Iepriekš pagāja vairākas, jo nebija tehniskā atbalsta dažādās valodās, un es uzņēmos vācu valodu.
2019. gadā es kļuvu par SOLARGROUP nacionālo partneru Vācijā. Tai pašā gadā es Parīzē iepazinos ar Gilles Weber un Birdi Gulshan Kumar. Mēs bijām pirmie uzņēmuma nacionālie partneri. Mūsu atbalsts viens otram bija ļoti iedvesmojošs un ļāva saglabāt motivāciju virzīties uz priekšu.
Vēl bērnībā es uzdevu jautājumu: «Kāpēc automobiļus neiedarbina kustībā ar elektrovilci?» Visu laiku domāju par to, cik neapdomīgi mēs patērējam resursus. Bet šodien es to varu ietekmēt. Mūsu projektu vajag ar visiem spēkiem censties iemiesot dzīvē, jo saudzīgas attieksmes jautājums pret dabu ir nobriedis visās nozarēs.
Atteikumi un neveiksmes partneru biznesā parādīja man, ka pacietība un centīgums noved pie vēlamā rezultāta un panākumiem gala rezultātā. Ja saņemt miljonu vienkārši tā – viņš iztērēsies. Bet pastrādājot tam, mācies saglabāt un pārsniegt to, ko ieguldījis. Partneru bizness – īpaša skola. Man vēl daudz kas ir jāmācās. Cik cilvēku, tik pieeju. Mēs ar partneriem pastāvīgi apmaināmies ar pieredzi, mēģinām pielietot to, kas izdodas otram.
Būt pat nacionālo partneri – nozīmē uzņemties atbildību par daudzajiem dalībniekiem. Vairums cilvēki reģionā neseko projekta attīstībai pastāvīgi, apmeklē vietni reizi mēnesī un saskaras ar dažādiem jautājumiem. Nacionālā partnera uzdevums – īsumā sniegt informāciju un ātri atrast problēmas risinājumu katrā gadījumā. Es – saistošais posms starp mana reģiona partneriem un visu SOLARGROUP komandu. Tāpat kā visi nacionālie partneri, man jātiek skaidrībā, kas šeit dos projektam vairāk labuma un attīstību. Esmu nodomājis apvienot trīs vāciski runājošus reģionus un organizēt Vācija izplatītāju tīklu, lai izplatītu produkciju.
Es tāpat kā iepriekš sapņoju brīvi ceļot pa pasauli un eju uz to dienu pēc dienas. Katram, kurš tikai tagad pievienojas projektam es vēlētos pateikt: rīkojies, kamēr ir iespēja, tik ilgi, cik pietiks spēka. Turi fokusu uz savu mērķi – un ceļš pats tev atklāsies.