Kāpēc Krievijā neievieš plaša mēroga tehniskās inovācijas: publikācijas apskats no «SovElMaš» speciālistiem

Daudzi projekta «Dujunova dzinēji» investori interesējas par inovācijas likteni Krievijā, kurā ļoti reti izgudrojumi nonāk līdz pilnīgas realizācijas stadijai. Kāpēc «izdzīvot» izdodas tikai nedaudziem inovāciju uzņēmumiem un kāda svarīga priekšrocība ir mūsu projektam? Šim svarīgākajam jautājumam bija veltīta «SovElMaš» darbinieku Janas Teplovas un Jurija Agrikova raksts, kas nopublicēts pēdējā zinātniski–populārā žurnāla «Изобретатель и рационализатор» izdevumā (2020. g. №. 4), rubrikā «Pašu viedoklis».

Autorus ieinteresēja, kāpēc Krievijā neievieš plaša mēroga tehniskās inovācijas, neskatoties uz to, ka varas institūcijas pasludināja kursu uz inovāciju attīstību, un pastāv daudzas granta programmas zinātnes un tehnikas atbalstam.
Daudzu iniciatīvu bojāejas iemesls pēc raksta autoru domām, ir pati ekonomiskā sistēma, kurai tās būtu jāattīsta.

«Bankas sistēma faktiski nav adaptēta darbam ar riska projektiem, kādi, pēc būtības ir visas inovatīvās iniciatīvas. Sākot no piešķirto līdzekļu apjomiem un nepaceļamām procentu likmēm, beidzot ar saistību izpildīšanas nosacījumiem. Bieži kredīta likmes ir nepietiekamas projekta realizācijai, rezultāts dažādu iemeslu dēļ netiek sasniegts laikā, uzņēmums nevar izpildīt saistības kreditoru priekšā ¨ shēma stingri darbojas faktiski inovāciju biznesa nomākšanai, neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem».

Bankām noteikti izdevīga uzņēmumu izputināšana: manta, kas tika pieticīgi novērtēta kreditēšanas etapā, tiek konfiscēta un pārdota par tirgus vērtību, pēc tam visi aktīvi pāriet trešo personu rokās.

Turklāt jāsaprot, ka lieta nav novatoru neprasmē pārvaldīt savus un piesaistītos resursus. Inovāciju projekti pēc būtības vienmēr ir riskanti. To pilnīgai realizācijai, vajadzīgs solīds finanšu drošības spilvens un daudz laika. Mūsdienu inovāciju pasaulē «uz ceļa» vai «garāžā» neeksistē. Kādi resursi vajadzīgi, lai pārvērstu ideju vai patentu gala produktā?

Darba. Tas ir inženieru, izgudrotāju, tehnologu, konstruktoru, darbinieku, programmētāju, analītiķu, ekonomistu u.c. darbs.
Materiāli–tehniskā bāze: iekārtas, materiāli, programmatūras.
Citu organizāciju pakalpojumi: no telpu nomas līdz sertifikācijas pakalpojumiem.

Izgudrojuma realizācijas panākumus var ietekmēt ārējie faktori: sankcijas, konkurence, spēcīgs monopols tirgū un u.c. Varbūtība neiekļauties termiņos un neizpildīt saistības ir ļoti liela. Inovatīvo darbību, kas izmanto grantu atbalstu, sarežģī daudzās pārbaudes, saskaņošanas, pārskati, kas var pat atbaidīt potenciālos pasūtītājus.

Spilgts piemērs inovatīvai iniciatīvai, kas kļuva par sistēmas upuri,– projekts Zetta. Elektromobiļa izstrādātājiem nepietika līdzekļi eksperimentāli – rūpnieciskās montāžas sākumam, kārtējo kredītu atteica uzņēmuma riskantuma dēļ. Apstākļi arī nospēlēja pret: palielinājās dolāra kurss, pandēmijas dēļ izbeidzās ārvalstu komplektējošo piegādes. Rezultātā uzņēmums cenšas nopelnīt uz inženierijas pakalpojumiem, lai novestu projektu līdz galam.

Ja inovāciju uzņēmumiem Krievijā ir izeja vai strupceļa situācija? Raksta autori uzskata, ka viens no problēmas risinājuma ceļiem var būt pūļa finansējums. Kolektīvs finansējums ļauj novatoriem nebūt atkarīgiem no verdziskiem nosacījumiem, bet investoriem – atgriezt savas investīcijas, projektam sasniedzot plānotos rādītājus un pārvaldīt ar uzņēmumu aktīvu daļu.

«Investīciju virzienu tirgū pūļa finansējums ieņem aizvien stingrākas pozīcijas, pateicoties spēcīgām liela skaita investoru mijiedarbības un projektu bez starpniekiem iespējām ¨» Pūļa finansējumu īstenojošie uzņēmumi uzņemas atbildību vienīgi savu investoru priekšā. Bet daudziem cilvēkiem rodas iespēja piedalīties inovāciju attīstībā un uz pieejamiem nosacījumiem noformēt pašu investīciju portfeļus ienākumu saņemšanai turpmākā. Un kaut gan katra puse uzņemas zināmus riskus, bet «kolektīva, «sadalīta» investora bez starpnieka modelis, iespējams, ļaus būtiskā mērā kompensēt vismaz nepietiekama finansējuma draudus.

Iepazīties ar raksta pilno versiju jūs varat pēc atsauces – https://clck.ru/SNxEG

Pūļa finansējuma projekti, kas kļūst aizvien populārāki pasaulē, pagaidām reti Krievijas realitātē. Projekts «Dujunova dzinēji» daudzējādi unikāls Krievijai, jo tas iet nevis pa iemītu taku, bet izliek savu. Un, iespējams, rezultātā tieši pa šo ceļu ies daudzi citi pašmāju novatori.