Marka Tvena investīciju izgāšanās

Marks Tvens – viens no pazīstamākajiem XIX. gadsimta rakstniekiem. Vairāk nekā pirms pusgadsimta ar viņa rakstīto spalvu iznāca stāsti, romāni, lugas, kurus iemīlēja daudzu valstu lasītāji. "Toma Sojera piedzīvojumi" ‒ liekas, vispazīstamākais no viņa darbiem, stāsts, kas tika iztulkots gandrīz uz visām pasaules valodām.

Nav pārsteigums, ka Marks Tvens teicami pelnīja un varēja kļūt par ļoti bagātu cilvēku, ja nebūtu viņa aizraušanās ar investīcijām apšaubāmos projektos. Karsta ticība kārtējā "perspektīvā" izgudrojumā ar katru reizi iztukšoja viņa bankas kontu, piespiežot no jauna pelnīt "no nulles".

Tāda nesaprātīga finanšu uzvedība pat noveda 59 gadus veco literatūras ģēnija pie bankrota: pēc pazīstama finansista padoma viņš pasludināja sevi par finanšu maksātnespējīgu un nodeva sievai visas autortiesības uz savām grāmatām, lai tās nenonāktu pie kreditoriem.

Interesanti, kur ieguldīja Marks Tvens XIX. gadsimta beigās? Lūk, viņa izgāšanās vēsture:

Izdevēja bizness. 1884. gadā Marks Tvens atvēra savu izdevniecību, jo bija neapmierināts ar citu izdevēju sadarbību, uzskatot viņus par krāpniekiem. Pēc divu izlaisto grāmatu izlaišanas panākumiem, iestājās klusums, kas saistīts ar lasītājam neinteresantu darbu izvēli. Kļūdas sadarbības stratēģijā ar autoriem, noveda Tvena izdevniecību pie bankrota jau 1888. gadā.

Džeimsa Peidža automātiskā drukāšanas mašīna. Šim "revolucionāram" izgudrojumam vajadzēja 6 reizes paātrināt teksta sastādīšanu salīdzinājumā ar cilvēka darbu un veikt apvērsumu izdevniecības pasaulē. Apburts ar agregāta mehānismu, Tvens, periodā no 1880. gada līdz 1894. gadam ieguldīja tās izstrādē un modernizācijā apmēram $300 tūkstošus, pārrēķinot uz šodienas kursu, investīciju summa sastādīja $4 miljonus. Mehānisma darbību viņš apraksta tā: "Visi cilvēka smadzeņu brīnišķīgie izgudrojumi bālē salīdzinājumā ar šo šausmīgo mehānisko brīnumu". Par nožēlu, Peidža mašīna pastāvīgi lūza, un kamēr izgudrotājs to piestrādāja ilgos 14 gadus, tirgū ienāca daudz modernāki un lētāki konkurentu analogi.

Proteīna pulveris Plasmon. Tvens investēja $30 tūkst. brīnišķīgajā pulverī ar uzturvērtību "16 reizes lielāku nekā steikam". Rakstnieks ticēja, ka Plasmon palīdzēs pārvarēt badu Indijā, bet 1907. gadā ražotājuzņēmumu atzina par krāpniecisku. Atgriezt savas investīcijas Marks Tvens nevarēja.

Pašu izgudrojumi. Talantīgs cilvēks – talantīgs ja ne itin visā, tad daudz kur. Tā uzskatīja Tvens, patentējot savas izstrādes: elastīga siksna uz pogām, lai bikses "nokarātos daudz izsmalcinātāk", albums avīžu izgriezumiem, vēstures galda spēle, liekšķeru komplekts. Turklāt rakstnieks izgudroja saspraudi bērna segai, lai zīdaiņi būtu apklāti miega laikā, un saspraudi sieviešu cepurēm, kas īpašnieci pasargā pret aksesuāra nozaudēšanas stipra vēja laikā.

Spekulācijas fondu tirgū. Tvens pamanījās pazaudēt lielu summu arī šeit: nopērkot Oregonas transkontinentālā dzelzceļa akcijas par $78, viņš mācēja tās pārdot tikai par $12 pēc tam, kad šo vērtspapīru vērtība sabruka.

Saraksta iespaidīgs, vai nav tiesa?

Ironija noslēdzas tajā, ka vienīgā pa īstam vērtīgā projektā Tvens atteicās ieguldīt naudu. Runa iet par aparātu runas pārraidei, kuru izgudroja Aleksandrs Greiems Bells. Izgudrotājs personīgi piedāvāja Tvenam investēt savā lolojumā par daļu nākamajā uzņēmumā, bet rakstnieks atteicās, argumentējot to ar negatīvo ieguldījumu pieredzi tehniskās izstrādēs. Tā no viņa aizpeldēja potenciāla peļņa, kas pietiktu viņa ģimenes nākamo paaudžu turīgai dzīvei. 1877. gadā Bells ar partneriem nodibināja Bell Company, kas ar laiku izauga gigantiskā telekomunikāciju uzņēmumā AT3333T.

Pēc daudzām neveiksmīgām investīcijām Marks Tvens izdarīja tādu secinājumu: "Cilvēka dzīvē ir divi brīži, kad nav vērts spekulēt: kad nauda ir un kad tās nav". Bet jūs piekrītat šim apgalvojumam?