Energotaupība pasaulē: kur izeja no krīzes
Pasaule nospraudusi kursu uz daudz ekonomiskāku un saprātīgāku elektroenerģijas patēriņu. Asākā enerģētiskā krīze Āzijā un Eiropā, ekoloģiskas problēmas, ko izraisa degvielas ieguve un sadedzināšana, nacionālo ekonomiku atkarība no fosilās izejvielas – tas viss piespiež dažādu valstu vadītājus pārskatīt savu politiku enerģētikas nozarē.
Ķīna
Vienā no pirmrindas ekonomiskām lielvalstīm vairāk nekā 10 gadus tiek īstenota valsts programma par energotaupību un izmešu samazināšanu atmosfērā. Tās daļa ir elektromobiļu ražošanas stimulēšana, kurai pateicoties Ķīna kļuvusi par pasaules līderi šajā nozarē: valstij pieder apmēram 50% no elektromobiļu pārdošanas. Ķīna finansē pētnieciskos un eksperimentālos konstruktoru darbus, ieviestas subsīdijas elektrotransporta pircējiem un ražotājiem, attīstās uzlādes staciju infrastruktūra.
Tikmēr vispasaules ogļu deficīts, kas ir galvenais kurināmais Ķīnas rūpniecībai, uz to pieprasījuma izaugsmes fona pēc lokdauna izprovocēja visstingrāko enerģētisko krīzi no ĶTR dibināšanas brīža. Krīze, pirmkārt, skāra lielos uzņēmumus. Daudzas rūpnīcas samazināja vai vispār apturēja savu darbību, kas jau ir atspoguļojies uz citu valstu ekonomiskām, kas stipri atkarīgas no Ķīnas rūpniecības.
Indija
Šī valsts arī pārdzīvo enerģētisko krīzi. Simtiem miljoniem iedzīvotāju dzīvo bez elektrības. Bet Indijā ir arī hroniska problēma: megapoles pēc smoga līmeņa uzskata par vienas no visnetīrākajām pasaulē. Tāpēc valsts valdība gatavo programmas pāriešanai no dīzeļdegvielas transporta uz elektrisko, kuru ietvaros pilsoņi varēs ņemt elektromobiļus kredītā bez sākotnējās iemaksas, bet izmaksāt to ar naudu, kuru būtu patērējuši benzīnam.
ASV
Savienotās Valstis 50 pēdējos gados noformēja vispusīgu likumdošanu energotaupības nozarē. Pēdējos gados likta likme uz investīciju piesaisti energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu sfērās. Atbalsta elektromobiļu attīstību, federālā līmenī ieviesti obligātie energoefektivitātes standarti elektriskām sadzīves ierīcēm un rūpniecības iekārtām.
Japāna
Nacionālajā budžetā pastāv speciāli fondi, lai atbalstītu pētījumus un izstrādes energotaupošo tehnoloģiju nozarē. Tiek piešķirtas subsīdijas un atlaides energotaupošo produktu un iekārtu pirkumam. Rūpniecības uzņēmumi tiek apbalvoti par izciliem sasniegumiem energotaupības nozarē, bet par likumu pārkāpumiem šajā sfērā tiek iekasētas lielas soda naudas.
Vācija
Pirmā valsts pasaulē, kas uzstādīja mērķi samazināt vispasaules enerģijas patēriņu. Vācijas valdība piešķir lielu nozīmi pētījumiem energotaupības un izmešu samazināšanas nozarē. Dzīvojamais fonds un rūpniecības uzņēmumu darbs secīgi tiek uzlabots saskaņā ar mūsdienu energoefektivitātes prasībām. 2050. gadā Vācija plāno visas ēkas padarīt par nulles pēc energopatēriņa.
Visai pasaulei acīmredzams, ka bez enerģijas ekonomijas nevar atrisināt globālas problēmas. Bet vai tiešām tāpēc nāksies cilvēci atsviest uz 100 gadiem atpakaļ, un «dzīvot pie svecēm», kā tas notiek Āzijas vairākās daļās?
Izeja tajā, lai ieviestu jaunas, energoefektīvas tehnoloģijas. Savietoto tinumu tehnoloģija «Slavjanka» – viena no tām. Elektrodzinēji, kas izstrādāti ar tās lietošanu, pēc saviem masas gabarīta izmēriem, atbilst energoefektivitātes klasei IE1, bet pēc ekonomiskuma – IE4 klasei. Tie spējīgi samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz 40%. Dzinējus ar «Slavjanka» var izmantot praktiski visās cilvēku darbības nozarēs. Vai tā nav atbilde uz globālo vides un ekonomikas izaicinājumu?