Kāpēc cilvēki vēlas investēt

Pasaule ir mainīga. Šodien viss norit labi. Bet rīt var notikt inflācija, bezdarbs, pandēmija. Bet cilvēki vēlas drošību un stabilitāti, jo tā ir cilvēka pamatvajadzība. Visi vēlas stabilitāti pārmaiņu pasaulē.

Tas ir motīvs, kas liek cilvēkus meklēt iespēju saņemt pasīvu ienākumu, tajā skaitā caur investīcijām. Investīciju princips ir tāds: šodien es ieguldu savus līdzekļus tam, lai rīt man būtu nauda un tās būtu vairāk.

Tomēr investēšanas iemesli visiem ir dažādi.
- Kāds vēlas finansiālo drošības spilvenu, jo bez tā jūtas nepārliecinoši.
- Kāds krāj, lai īstenotu savu sapni.
- Kāds vēlas nodrošināt komfortablu nākotni sev un savai ģimenei.
- Kāds vēlas aizsargāt savus līdzekļus no inflācijas.

Visus apvieno viens: viņi nolemj kaut ko darīt šobrīd, lai nodrošinātu sevi nākotnē.

Ikgadējā statistika parāda, ka vismaz 50% Krievijas iedzīvotājiem nav iekrājumu vispār, apmēram 30% ir bankas noguldījumi. Un tikai nedaudzi iegulda investīciju projektos, savā biznesā vai ražošanā. Tas ir, neskatoties uz acīmredzamām investīciju labumiem, ne tik daudz cilvēku izskatījuši sev šo iespēju. Kāpēc?

Visi cilvēki gribētu dzīvot tā, kā dzīvo tie nedaudzie, kuriem investīcijas jau dod augstu peļņu. Bet vairums pārliecināti, ka viņiem nepietiks ne spēka, ne naudas, ne spējas tam, lai uzlabotu savu dzīvi. Šis iestatījums mainās lēni. Bet tomēr mainās. Rodas aizvien vairāk publikācijas, komentāri, ekspertu materiāli par to, ka nepieciešams paaugstināt finanšu izglītību, mācās dzīvot mainīgā pasaulē. Tāpēc interese par investīciju tēmu aug.

Turklāt investēt vēlas arī ne tik acīmredzama iemesla dēļ: cilvēkiem vajadzīga sociāli nozīmīga darbība. Algots darbs bieži neapmierina šo konkrēto pieprasījumu, tas kļūst tikai par veidu, kā nopelnīt iztiku. Kad tāds darbs aizņem visu laiku, cilvēks pārstāj ticēt, ka viņa dzīve atkarīga no viņa iniciatīvas un aktivitātes. Bet investīciju tirgus šo problēmu atrisina. Un dod izvēli. Pat vairāk, rodas priekšlikumi – investēt ekoloģijas projektos.

Parasti, servisi, kas māca – ar ko sākt investēt, koncentrēti uz diviem momentiem:
1. Nauda jums ir.
2. Sāciet kā konservators.

Šajā paradigmā var likties, ka investīcijas pieejamas patiešām tikai nedaudziem, kuriem ir iekrājumi. Un lielākajai daļai cilvēku jau ir tik ierobežots budžets, ka viņi nevar atļauties ietaupīt ne uz ko citu. Vai tas nozīmē, ka ir cilvēki, kuri nekur nevēlas investēt? Nenozīmē. Tas nozīmē, visdrīzāk, ka cilvēks iepazinies ar priekšlikumu un padomājis: «Lieciet mani mierā! Man nav resursu! Es nevēlos strādāt otrajā/trešajā/ceturtajā darbā. Es vienkārši vēlos pirkt šīs autiņbiksītes savam bērnam/ēst mencas aknas divas reizes nedēļā un viss».

Tautas finansējums ļauj investēt nelielas summas, bet partneru programma – kompensēt izdevumus investīciju paketei. Tāpēc frāze «nauda jums ir» ne vienmēr paredz tieši iekrājumus.

Investors–konservators visbiežāk izvēlas bankas depozītu. Mazāk naudas, mazāk riskus. Tomēr šobrīd depozītiem nav tas izdevīgākais brīdis, jo to procenti turpina krist. Bet, lūk, akciju vai daļu pirkšana uzskatāma par visdrošāko aktīvu. Un atļauties sev tādu noguldījumu šodien var ne tikai turīgi cilvēki vai tie, kas gatavi riskēt. Neapšaubāmi, risks paliek vienmēr. Pat ja darboties ļoti konservatīvi, piemēram, ieguldīt nelielu summu pārbaudītā bankā ar procentu likmi. Tomēr ja nedarīt neko, pārmaiņas arī nebūs.

Neatkarīgi no tā, kāpēc cilvēks aizdomājies par investīcijām (sapnis par labāku dzīvi, rūpes par ģimeni, līdzekļu aizsardzība no inflācijas, vēlēšanās nopelnīt, radot vērtības), neatkarīgi no tā, cik tas konservatīvs, un no tā, cik līdzekļu viņam startā, – katrs var atrast savu risinājumu šodien.

Aizsargāt ekoloģiju, atbalstīt komfortablu dzīves līmeni un nodrošināt stabilu nākotni var vienlaicīgi!